Viens no visizplatītākajiem ķīmiskajiem elementiem dzeramajā ūdenī ir dzelzs. Bez tā, ka paaugstināta dzelzs koncentrācija jau sākot ar 0.3 mg/l izsauc izmaiņas ūdens garšā un izskatā, tā veicina arī ūdensapgādes tīklu cauruļu koroziju un rada apstākļus specifisku baktēriju augšanai. Gruntsūdenī, kuri nesatur skābekli, dzelzs atrodas izšķīdušā veidā un neietekmē ūdens ārējo izskatu (dzidrumu, caurspīdīgumu). Taču nonākot saskarē ar gaisa skābekli vai kādām citām oksidējošām vielām (piemēram, hloru) veidojas dzelzs savienojums, kurš ūdenī ir nešķīstošs (trīsvērtīgais dzelzs hidroksīds) un izgulsnējas ūdenī kā sarkanbrūnas daļiņas (rūsas krāsā).
Palielināts dzelzs daudzums dzeramajā ūdenī rada rindu problēmas:
- Vispirms jau tas ir jūtams garšas izmaiņā, kā arī rodas tumšas nogulsnes gatavojot tēju vai kafiju, izmainās arī citu produktu nokrāsa un garša, ja tie ir vārīti šādā ūdenī,
- Veidojas sarkanbrūnas nogulsnes un nosēdumi uz trauku, izlietņu un citu sanitāro iekārtu virsmām. Veļa mazgāta šādā ūdenī pieņem dzeltenīgu nokrāsu,
- Stāvošā vai ūdenī ar lēnu caurteci var veidoties un vairoties dzelzs baktērijas, kuras gan nav kaitīgas veselībai,, bet rodas sarkanbrūni gļotveida nogulsnējumi, kas ar laiku var radīt cauruļvadu aizsērējumus un papildus nepatīkamu smaku.
Gruntsūdeņos ir satopams arī tāds ķīmisks elements kā mangāns (Mn). Filtrējoties caur zemes iežiem Mn gruntsūdeņos nonāk izšķīdušā veidā un tāpat kā dzelzs neiespaido tā izskatu, tas ir dzidrs un caurspīdīgs. Ja Mn koncentrācija ūdenī nav lielāka par 0.05 – 0.2 mg/l, tas ir lietojams patērētājiem. Problēmas sākas, ja tā koncentrācija ir lielāka par 0.1 mg/l, parādās izmaiņas ūdens garšā, krāsā un smaržā. Problēmas, kas saistītas ar paaugstinātu Mn daudzumu dzeramajā ūdenī ir tādas pašas kā dzelzs gadījumā, tikai Mn gadījumā rodas brūni melni nosēdumi, kurus nevar likvidēt, lietojot parastos mazgāšanas līdzekļus.
Risinājumi:
Jūsu grozs ir tukšs.